Dzemdības- Lielā Satikšanās

BirthDoula

Zīmējusi: Ilze Veske

Dzemdības nav pēkšņs pārsteigums, tās iešūpojas palēnām pēc, apmēram, deviņus mēnešus ilga gaidību (gaidīšanas) laika. Ne velti daba ir atvēlējusi šo laiku bērniņa topošajiem vecākiem- tiek dots laiks, lai sagatavotos šim Lielās Satikšanās procesam. Gaidīšanas laiks ir par neziņu, bailēm un par pieņemšanu un atvadām no ierastā. Tas ir par ļaušanos un uzticēšanos Dzīvei visās tās izpausmēs. Par drosmi un uzdrīkstēšanos.
Tas ir tik dabiski just šīs dažādās sajūtas- gaidīšana savā ziņā ir izaicinājumu pilns laiks māmiņai, jo tas ir par “ieskatīšanos sevī”- par vērtībām un uzskatiem, par svarīgo un mazsvarīgo dzīvē. Šis ir laiks, kad “izcīnīt savas iekšējās cīņas”, saprast, kas der pašai māmiņai, nevis draudzenei vai māsai; saprast, kas no informācijas pārbagātības ir paņemams, kā arī šis laiks ir par izvēlēm- kādu pieredzi es vēlos un izvēlos pieredzēt. Šeit nav labu vai sliktu izvēļu- ir mammas pašas izvēle, jo viņai dota spēja sajust sevi un bērniņu vislabāk. Atliek vien noticēt tam.
Dzemdības ir par ļaušanos un pieņemšanu, visu pārējo atstājot, kur tas ir. Īstais brīdis, kad ieklausīties savā ķermenī, lai sadzirdētu, ko tas vēlas šajā reizē- vai maigu, siltu pieskārienu; vai šūpošanos savā ritmā; vai tomēr kādu sen nedzirdētu, mīļu dziesmu… Tas ir tik ļoti dažādi, jo katra no mums ir neatkārtojama. Taču tas viss ir par vienu- DROŠĪBU mūsos…
…un pienāk brīdis, kad mazītiņais un slapjais cilvēkbērniņš čuč uz mammas punča- siltumā un dzirdot zināmos sirds pukstus. Savējie ir satikušies!💗
Tuvākajās dienās mamma saprot, ka tikai tagad sākas mazulīša dzīve ārpus punča. Viņš ir tik maziņš un nevarīgs. Viņa raudas šķiet iekļūst līdz pat sirds dziļākajam mammas nostūrim. Un pamazām piezogas brīži, kuros mamma jūtas tikpat nevarīga kā viņas mazulis. Viss tikai sākas- asaru upes, tukšuma sajūta un izbrīnītās tuvinieku sejas: “Ko tu raudi- galvenais, ka mazulis vesels!” Nelīdz! Turpinās negulētās naktis (pat tad, ja bērns un vīrs cieši aizmiguši), turpinās sajūta, ka dzīve aiz loga aizskrien- tikai jaunajai māmiņai laiks ir apstājies…
Ja dzemdībās klātesošie nepārprotami saprot, ka bērniņš ir piedzimis, tad mamma “piedzimst” savā ritmā un savā laikā- un tas ne vienmēr ir vienlaicīgi ar mazulīša piedzimšanu. Tāpat arī tētis. Tāpēc teikšu, ka dzemdības arī nebeidzas pēkšņi.
Sirsnībā-
Anita

P.S. Novembrī aicinu topošos vecākus uz nodarbību “Dzemdības- Lielā Satikšanās” Siguldā. Vairāk info ŠEIT.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s